Pēdējā brīža atklājumi septīto acīm

Dienu pirms divu nedēļu savstarpējās komunikacijas atvaļinājuma, septītā klase iekaroja divtik lielu busiņu, lai dotos kur šofera acis rāda. Neskatoties uz to, ka tas bija mūsu privātais šoferītis, viņa šofera instinkti aizveda mūs uz autoostu. Ņēmām rokā viedtālruņus, atradām aplikāciju un sapratām, ka esam Gulbenē, un mūs sagaida divu stundu pastaiga, ar uzdevumiem un norādēm telfonos. Bānīša stacija, vilcienu stacija, klosteris, Gulbīšu parks, muiža, baznīca un .... jēēē.. arī busiņš gala mērķī tika atrasts. Laikapastākļi bija ieslēguši visas menedžmenta spējas, lai ceļā uz Gulbeni plānu sagrozītu ar kājām gaisā, tāpēc jau mazliet slapji un izmirkuši, devāmies uz Alūksnes Bānīša staciju, kur mūs sagaidīja iespaidīga interaktīva izstāde, dažādi sliežu veidi, 3d mašīnista kabīne, vagonu izklaides un zināšanu pārbaudes viktorīna. Pēc brīvas stundas ainaviskajā Alūksnes muižas apkārtnē un pilssalā, turpinājām mūsu zig zag ceļu uz Stāmerienas pilī. "Nu nēēē, Justīīn, Tu nesaproti, ka mums neinteresēēēē...." - tas paslīdēja gar ausīm tik pat kā nepamanīts, brīdī, kad ieejot pilī, dzirdēju vien: "woooow, redzi?, paskaties!, iedomājies?". Un ar mani priekšgalā, labsajūtā apbrīnojām saglabāto un spējām vien iedomāties, uz kura balkoniņa bija rīta tēja, uz kura vakara. "Bija labs!": viņi teica! Un nu bija laiks izglītījošo sadaļu realizēt enerģijas sprādzienā, jo  mūs gaidīja Litenē, jeb pļavā blakus Litenei. Ilgi gaidītais lāzertags bija pienācis, un arī peļķes, dubļi, lietus un azarts, kurš visu salika pa vietām un nodrošināja spraigu divu stundu spēli. Pavasarī mūs paspēja apturēt, šoreiz - mēs paspējām un esam laimīgi! 

7.klases audzinātāja Justīne Buliņa

Ievietots 21 Oct, 2020 | Informāciju sagatavoja Justīne Buliņa